Troļļi

Troļļi izraisa strīdus un satrauc cilvēkus

Trollēšana ir tad, ja kāds tiešsaistē publicē ziņas vai komentārus, lai “piesaistītu” cilvēkus, un tas nozīmē, ka viņš apzināti provocē strīdu vai emocionālu reakciju. Dažos gadījumos viņi var sacīt lietas, kurām pat paši netic, lai tikai radītu drāmu. Citos gadījumos viņi var nepiekrist citas personas vai grupas uzskatiem tiešsaistē, tāpēc cenšas tos noniecināt, pazemot vai sodīt. Tas var ietvert kibermobingu, t. i., personisku uzbrukumu kādam cilvēkam viņa rases, kultūras, reliģijas, dzimuma, dzimumorientācijas vai invaliditātes dēļ. Troļļi var arī mudināt citus pievienoties uzbrukumam, pārvēršot to par masveida uzbrukumu.

Troļļošanas motivācija

Vārds “troļlis” var radīt priekšstatu par neglītu mītisku radījumu, kas dzīvo zem tilta, taču digitālajā pasaulē troļļi rada strīdus. Daudzos gadījumos viņus patiesībā neinteresē konkrētais diskusijas temats, bet viņi tajā iesaistās, jo tas viņiem sniedz gandarījumu. Viņu nolūks ir izjaukt diskusiju, radīt strīdus un satraukt cilvēkus.

Dezinformācijas izplatīšana, ko veic troļļi

Sociālajos plašsaziņas līdzekļos nepārtraukti tiek izveidoti tūkstošiem viltus profilu. Interneta troļļi tos izmanto, lai izplatītu dezinformāciju un apdraudētu mūsu drošību. Piemēram, X (agrāk pazīstams kā Twitter) ir pilns ar troļļiem un botiem. Viņi rada viltus stāstus, sākot no sazvērestības teorijām līdz viltus ziņām, kas vērstas pret politiskajām partijām.

Troļļi bieži raksta ar pseidonīmu vai anonīmi, lai varētu izteikties, neuzņemoties atbildību. Tas var likt viņiem justies spēcīgākiem un mazāk uzmanīgiem nekā tad, ja viņi runātu ar kādu “IRL” vai klātienē. Tas apgrūtina identificēt, kurš patiesībā ir publicējis ziņu vai komentāru.

Troļļi bieži vien cenšas mazināt savas uzvedības ietekmi, apgalvojot, ka ikviens, kuru viņu ieraksti vai komentāri satrauc, reaģē pārspīlēti. Viņi var apgalvot, ka tas bijis tikai joks vai ka personai, pret kuru viņi vēršas, ir jāsaņemas. Tas var likt troļļotājam justies vēl sliktāk.

Kad tralēšana kļūst nelikumīga

Trollēšana pati par sevi nav noziegums. Tomēr dažos gadījumos troļļošana var novest pie neslavas celšanas vai apmelošanas. Troļļi var uzbrukt liecinieku uzticamībai vai iebiedēt viņus. Tomēr dažkārt viņu rīcība kļūst nelikumīga. Īpaši tad, ja tā kļūst par kibermobingu, uzmākšanos vai kiberspiegošanu.

Kā pasargāt sevi no troļļiem

Kā mēs varam sevi pasargāt no šīs problēmas? Diemžēl šai problēmai nav maģisku risinājumu. Vienmēr būs troļļi, neatkarīgi no tā, vai tie ir tādi, kuriem maksā, lai virzītu darba kārtību, vai tādi, kuri troļļo tikai tāpēc, ka tas viņus izklaidē. Labākais risinājums ir ignorēt troļļu ziņojumus, bloķēt tos un ziņot par tiem. Piemēram, sociālajos plašsaziņas līdzekļos, atkarībā no izmantotās platformas, varat vai nu izslēgt aizskarošās puses skaņu, vai izslēgt paziņojumus par attiecīgo komentāru tematu.