Dezinformācija

Dezinformācijas izplatība digitālajā laikmetā

Pēdējos gados dezinformācija ir kļuvusi par aktuālu tematu. Tas nav nekas jauns, taču sociālie plašsaziņas līdzekļi ir ievērojami atvieglojuši nepatiesas informācijas ātru izplatīšanu. Bet kas īsti ir dezinformācija? Kā tā var ietekmēt mūs visus un kā mēs varam ar to cīnīties? Aplūkosim manipulatīvo mākslu ietekmēt ar informāciju.

Kas ir dezinformācija?

Dezinformācija ir apzināti nepatiesa vai maldinoša informācija. Tā var izpausties dažādos veidos. Izdomāts saturs var ietvert pilnīgi nepatiesu informāciju, kas ir radīta, lai maldinātu. Tas var ietvert viltus ziņu stāstus, ar fotošopu veidotus attēlus un videoklipus, kuru mērķis ir maldināt auditoriju. Manipulēts saturs ietver patiesas informācijas vai satura pārveidošanu, lai maldinātu. Šis dezinformācijas veids var ietvert selektīvi rediģētus videoklipus, fotogrāfijas vai citātus, lai mainītu to sākotnējo nozīmi vai kontekstu. Viltus saturs ietver leģitīma avota vai autoritātes izlikšanu, lai izplatītu nepatiesu informāciju. Tas ietver viltotus sociālo plašsaziņas līdzekļu kontus un vietnes, kas imitē uzticamus avotus, lai izplatītu dezinformāciju. Maldinošs saturs ietver daļēji patiesas informācijas vai faktu izmantošanu, lai radītu maldīgu iespaidu. Tas var ietvert tikai noteiktas informācijas izmantošanu, kas atbalsta konkrētu ideju, informācijas izņemšanu no pilna konteksta vai vienpusēju vai ne pilnībā patiesu informācijas pasniegšanu. Satira un parodija pašas par sevi nav dezinformācija, taču tās dažkārt var sajaukt ar patiesām ziņām. Cilvēki var apzināti izplatīt satīrisku saturu kā patiesas ziņas, lai maldinātu citus.

Dezinformācijas ietekme uz sabiedrību

Dezinformācija var ietekmēt cilvēkus dažādos veidos. Tā var radīt apjukumu, nedrošību un pat paniku, jo nepatiesa informācija var apgrūtināt cilvēku izpratni par to, kas ir patiesība. Tā var arī ietekmēt cilvēku uzskatus un lēmumus, liekot viņiem domāt vai rīkoties tā, kā tas nav pamatots ar precīzu informāciju. Dezinformācija izraisa emocijas un reakcijas, lai piesaistītu cilvēku uzmanību. Dezinformācija var arī radīt šķelšanos un konfliktus starp cilvēkiem. Tas varbūt neizklausās pārāk bīstami, taču patiesībā dezinformācijai var būt ļoti nopietnas sekas mums visiem, piemēram, var kaitēt kāda cilvēka reputācijai vai radīt risku sabiedrības veselībai vai drošībai. Kopumā dezinformācija var ietekmēt to, kā cilvēki redz pasauli un pieņem lēmumus, un tā var ietekmēt sabiedrību kopumā. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs identificētu un apkarotu dezinformāciju.

Kā atpazīt nepatiesu informāciju

To ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt, ja mūs nepārtraukti pārņem informācija no dažādiem kanāliem. Lūk, daži padomi, kas palīdzēs jums atpazīt nepatiesu informāciju.

• Pārbaudiet avotu. Ja lasāt ziņu, vai tā nāk no cienījama un labi zināma avota? Noskaidrojiet, vai arī citi uzticami ziņu avoti ziņo par to pašu stāstu. Lasiet ne tikai virsrakstu un meklējiet pierādījumus. Uzticamas ziņas ir pamatotas ar pierādījumiem un atsaucēm.
• Uzmanieties par neobjektivitāti. Brīdinājuma zvani būtu jāieslēdz, ja šķiet, ka stāsts virza konkrētu darba kārtību vai viedokli. Atcerieties, ka arī jūsu pašu uzskati un pārliecība var radīt neobjektivitāti un ietekmēt jūsu vērtējumu. Ir arī vairākas faktu pārbaudes tīmekļa vietnes, piemēram, FactCheck.org, PolitiFact un BBC Reality Check, kuras varat izmantot, lai pārbaudītu informācijas precizitāti.

Cīņa pret dezinformāciju: ko jūs varat darīt?

Mēs visi varam cīnīties pret dezinformāciju. Apstājieties un padomājiet, pirms kopīgojat informāciju. Vai esat pārliecināts, ka stāsts, ar kuru gatavojaties dalīties, ir patiess? Runājiet ar ģimeni un draugiem par dezinformāciju, lai palielinātu informētību. Un vienmēr ir laba ideja uzzināt vairāk.